Tradicionālās prasmes un dzīvesveids Latvijas laukos. Toreiz un tagad
2017. gada vasarā Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropologi sadarbībā ar Izglītības un kultūras atbalsta biedrību “Balta” un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju uzsāka pētījumu par to, kā pēdējo simts gadu laikā mainījušās prasmes un tradīcijas Latvijas laukos.
Projektu iedvesmoja starpkaru perioda Latvijas pieredze: arheoloģiskās, arhitektoniskās un etnogrāfiskās ekspedīcijas, kādas katru vasaru no 1924. līdz 1944. gadam plānveidīgi organizēja Pieminekļu valde, lai dokumentētu tradicionālās prasmes un tālaika dzīvesveidu. Daļa šo ekspedīciju rezultātu nu tikusi digitalizēta un iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Lai fiksētu to, kas saglabājies un kādas izmaiņas skārušas Latvijas lauku dzīvesveidu un tradīcijas kopš šo ekspedīciju veikšanas, Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropologi kopā ar fotogrāfu komandu uzsākuši pētījumu. Sākot ar 2017. gada vasaru, kad pētnieki devās uz Vidzemes lauku sētām, viņi plāno četru gadu laikā dokumentēt dzīvi visos Latvijas novados 21. gadsimta sākumā - nolūkā gan veikt novērojumus, gan iegūt audiovizuālu materiālu par vietām un cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas lauku apvidos.
Projekta ietvaros paredzēts doties uz vietām, kur notika starpkaru perioda ekspedīcijas. Sadarbībā ar pašvaldībām tiek apzinātas vēsturiskajā pētījumā apsekotās mājas un saimniecības un, izmantojot Pieminekļu valdes izstrādātajai līdzīgu metodiku, tiek veikts pētījums par šī brīža mājsaimniecībām, ģimenes modeļiem, dzīvesveidu, saimniekošanu, tradīcijām, prasmēm, sadzīvē lietotajiem priekšmetiem, darbarīkiem un tehnoloģijām, veselības praksēm u.tml.
No Rīgas Stradiņa universitātes projektā piedalās docente Dr. Agita Lūse, doktorantūras studente Kristīne Rolle, kā arī vairāki Sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmas studenti.
Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Attēls: “Saktas”, Koņu pagasts, Naukšēnu novads. Saimniece Edīte Krastiņa cep maizi, 2017. Autors: Valdis Ošiņš