Klāvs Sedlenieks 30 Nov
2016

Latvija Austrumos vai Rietumos? Vasaras skola 2016

2016. gada 5.-7. augustā "Vecčolēnos" notika kārtējā (līdz šim brīdim jau skaits ir sajucis - ja skaita tikai "Čolēnu" skolas, tad trešā, bet ja ieskaita arī starptautiskās skolas, kas nenotika "Čolēnos", tad jau piektā) Antropologu vasaras skola. Ņemot vērā politiskās dzīves aktualitātes, nolēmām parunāt par to, vai Latvija atrodas Austrumos vai Rietumos.

Šajā sakarā profesors Mārtiņš Boiko stāstīja par termina "Baltija" ceļu un lietojuma izmaiņām no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Agnese Cimdiņa vēstīja, kā viņa pēta Rietumu (Norvēģijas) biznesu Austrumos (Apvienotajos Arābu Emirātos). Māris Prombergs pastāstīja, kā cilvēki pareizi un kā - nepareizi mirst dažādu valstu (ko arī varētu sadalīt Austrumu un Rietumu) kino darbos. LU Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps stāstīja par to, kā Latvijas likumi iedvesmojušies gan no Rietumu, gan Austrumu tradīcijām. Vēsturniece Marija Golubeva diskutēja par to, kā Latvija kļuvusi par ne-austrumiem baltvācu diskursā. Savukārt Ieva Puzo, balstoties savos pētījumos, kas veikti Japnānā, runāja par to, kā Latvija izskatās no pavisam Tālajiem Austrumiem, t.i., Japānas. Arhitekts Viktors Valgums pastāstīja par Rietumu un Austrumu satikšanos būvniecības organizēšanas un regulēšanas tradīcijās mūsdienu Latvijā.

Attēlā: Ainava, "Čolēni", 2016. Autors: Klāvs Sedlenieks

Atpakaļ uz notikumiem

Dalies

Citi autora raksti

Autors

Docents Klāvs Sedlenieks ir ilggadējs RSU antropoloģijas maģistrantūras vadītājs. Antropoloģiju apguvis Lietuvā (Vītauta Dižā universitātē), Lielbritānijā (London School of Economics un Kembridžas universitātē, kur ieguvis maģistra grādu 1999. gadā). Doktora grādu ieguvis Tallinas Universitātē (2013. gadā). Kā Fulbraita stipendijas ieguvējs gadu pavadījis arī Ņujorkas pilsētas universitātes pēcdiploma centrā (CUNY Graduate centre). Veicis pētījumus Latvijā un Melnkalnē. Ir bijis vairākkārtējs Latvijas antropologu biedrības vadītājs. Pētnieciskās intereses saistās ar politikas antropoloģiju (valsts antropoloģija, korupcija, pārvaldes antropoloģija, miermīlības antropoloģija), ekonomikas antropoloģiju (it īpaši reciprocitāte un dāvanu apmaiņa), dzimtes pētniecība.